KLĪNISKĀ PSIHOLOĢIJA
Rietumu Klīnikā konsultē:
Klīniskās psiholoģijas pētniecības vispārējais mērķis ir izprast cilvēka domāšanas, emocionālās un uzvedības problēmas, tās cēloņus un sekas, lai attīstītu pieejas un metodes, kā mazināt vai novērst šīs problēmas un traucējumus. Vienlaikus tās mērķis ir veicināt garīgo veselību un attīstīt efektīvas stratēģijas, kā cilvēkam tikt galā ar dažāda veida dzīves izaicinājumiem.
Kā izpaužas psihologa konsultācija?
Klīniskās psiholoģijas vizītes laikā psihologs izmanto dažādas metodes un iegūst informāciju no vairākiem avotiem. Klīniskie psihologi izmanto izpētes metodes, kas balstītas zinātniskā teorijā un empīriskā pētniecībā: klīnisko intervēšanu; uzvedības novērošanu un novērtēšanu; standartizētus testus intelekta novērtēšanai; dažādas temperamenta, pašcieņas, pašefektivitātes, emociju un uzvedības pašnovērtējuma aptaujas; projektīvas metodes u. c. Klīniskam psihologam ir svarīgi prast izvēlēties vispiemērotākās izpētes metodes katram klientam noteiktā situācijā un atzinumā norādīt uz izpētes metodēm.
Ko dara psihologs?
Psihologs sniedz cilvēkiem individuālās konsultācijas, ka arī strādā ar grupām.
Strādājot ar klientiem psihologs:
- Nenosodot, uzklausa un cenšas uztver klienta teikto no viņa skatpunkta.
- Sniedz emocionālu atbalstu.
- Sniedz nepieciešamo informāciju.
- Cenšas izprast klienta domas, emocijas un vēlmes, arī tās, kuras klientam ne vienmēr izdodas pateikt.
- Gatavs sarunai par klienta nodomiem, centieniem, iecerēm.
- Konsultē klienta valodā.
- Palīdz klientam atrast sevī resursus.
- Palīdz risināt un pieņemt sarežģītus lēmumus.
- Psihologs savā darbā ievēro konfidencialitātes principu attiecībā pret klientu un viņa sniegto informāciju, izņemot gadījumus, ja klients apdraud savu vai citu dzīvību un veselību.
Ko psihologs nedara?
- Nerīkojas un nerisina problēmas klienta vietā.
- Nenosaka diagnozes un nenozīmē zāles.
- Nedod vienīgo, pareizo padomu.
