Mentālā veselība. Kad un pie kā vērsties pēc palīdzības.

Līna Milaševiča

Klīniskais psihologs

Mūsdienu sabiedrībā joprojām ir stereotipi par mentālo veselību un psiholoģiju kopumā, sākot ar to, ka pie psihologa vēršas tikai “slimi” cilvēki, un beidzot ar to, ka psihologs nemaz nevar palīdzēt. Galvenokārt stereotipi rodas, pateicoties neziņai par kādu jautājumu. Liela daļa cilvēku joprojām neizprot atšķirību starp psihologu, psihoterapeitu un psihiatru. Neskatoties uz to, ka šobrīd ir daudz informācijas par mentālo veselību un psiholoģiskās palīdzības nepieciešamību, daudzi cilvēki joprojām nav izglītoti par šo tēmu. Vēl mūsdienās ir ļoti daudz pretrunīgas informācijas, kas rada apjukumu.
Mentālā veselība ir tik pat svarīga kā fiziskā veselība, un, par laimi, šobrīd tas tiek jo vairāk aktualizēts un skaidrots. Ir jāsaprot, ka vērsties pēc palīdzības ir pilnīgi normāli. Tieši tāpat kā mēs vēršamies pie ārsta ar fiziskām sūdzībām, tāpat ir jāmeklē palīdzība, ja jūtam, ka ir psiholoģiskas grūtības.

Cilvēkam, kuram nav saistības ar psiholoģiju vai medicīnu, ir viegli apjukt piedāvājumu klāstā, un, kad rodas kāda psiholoģiska vai psihiska rakstura problēma, ir grūti saprast, pie kā tieši būtu jāvēršas. Protams, ir svarīgi saprast atšķirību, lai zinātu, kur meklēt palīdzību, bet arī normāli jautāt un vienkārši vērsties pie kāda no speciālistiem, kas ir pieejams. Vēršoties, piemēram, pie psihologa, speciālists noteikti pateiks, ja ir nepieciešamība vērsties pie kāda vēl.
Psihologs ir speciālists, kurš ieguva noteiktu izglītību (maģistra grādu psiholoģijā) un ir reģistrēts psihologu reģistrā. Psihologs sniedz psiholoģiskas konsultācijas dažādu psiholoģisku problēmu gadījumā un arī veic psiholoģisko izpēti (intelekta, emocionālās sfēras vai personības), ja tas ir nepieciešams. Psihologs strādā gan ar cilvēkiem, kuriem ir kāda diagnoze, gan ar cilvēkiem bez tās. Parasti psiholoģiskajā konsultēšanā tiek risināta kāda konkrēta problēma, bet psihoterapijā tiek risināts daudz plašāks problēmu klāsts. Psiholoģisko konsultēšanu skaits ir atkarīgs no konkrēta cilvēka, problēmas un konsultēšanas mērķa.
Psihoterapeits ir speciālists, kurš ieguva maģistra grādu psiholoģijā vai ārsta grādu un papildus ir mācījies kādu konkrētu psihoterapijas virzienu un metodes. Atšķirībā no psiholoģiskās konsultēšanas psihoterapijas process parasti ir daudz ilgāks un dziļāks, bet tas tomēr ir atkarīgs no konkrēta klienta īpatnībām un metodēm, ko izmanto psihoterapeits.
Savukārt, psihiatrs ir ārsts, pie kura pacientu mēdz nosūtīt vai ieteikt vērsties psihologs, psihoterapeits vai arī ģimenes ārsts. Psihiatrs strādā ar cilvēkiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas vai psihiska rakstura sūdzības, kurām visbiežāk ir bioloģisks pamats, kad tiek izrakstītas zāles, piemēram, antidepresanti. Bieži vien labus rezultātus ārstēšanā var sasniegt, kombinējot zāles ar psihoterapiju vai psiholoģiju.

Cilvēki mēdz domāt, ka pie psihologa iet tikai vāji cilvēki vai arī vēršas pēc palīdzības tikai tad, kad jau jūtas pavisam slikti. Patiesībā pavisam nav jāgaida brīdis, kad paliek neciešami slikti, lai meklētu palīdzību.
Pie psihologa vai psihoterapeita var un vajag vērsties, ja izjūti jebkādas psiholoģiska rakstura sūdzības, kā arī tas vienkārši var būt labs instruments sevis izzināšanai, mērķu definēšanai un sasniegšanai. Konsultācijas pie psihologa vai psihoterapeita var palīdzēt atrisināt emocionālas grūtības, kad izjūti kādas spēcīgas emocijas un nevari tikt ar tām galā. Īpaši svarīgi ir konsultēties ar speciālistu, t.i. psihologu, psihoterapeitu vai arī psihiatru, ja ilglaicīgi izjūti depresijas pazīmes, izteiktu trauksmi, bailes, panikas lēkmes, uzmācīgas domas vai ir raksturīga paškaitējoša uzvedība.
Psihologs vai psihoterapeits var palīdzēt atrisināt krīzi vai palīdzēt pārdzīvot kādu notikumu, kas izraisa smagus pārdzīvojumus. Somatisku sūdzību gadījumā ir vērts konsultēties gan ar psihologu (vai psihoterapeitu), gan psihiatru. Psihologs vai psihoterapeits ir arī speciālists, kas var palīdzēt risināt attiecību problēmas vai konsultēt klientus, kuriem ir grūtības pieņemt lēmumu, iekšējie konflikti, zema pašvērtējuma problēmas, u.c.

Katram ir savs iemesls, kāpēc jāmeklē palīdzība, bet ir svarīgi saprast, ka darbs ar psihologu vai psihoterapeitu ir cilvēka brīvprātīgā izvēle. Cilvēks pats var izlemt, ka vairāk nevēlas turpināt darbu ar speciālistu, un arī pats izvēlas, cik daudz vēlas stāstīt un ar kādu jautājumu strādāt.
Cilvēkiem bieži vien ir bailes vērsties pie speciālista, domājot, ka, ja kāds uzzinās par viņa grūtībām, tas ierobežos viņa brīvību. Mūsdienās tas tā nav. Galvenais šo speciālistu darbības princips ir konfidencialitāte, kas nozīmē, ka viss, ko stāsta klients, paliek noslēpumā, izņemot gadījumus, kad cilvēks apdraud sevi vai kādu citu.
Vēršoties pie psihologa vai psihoterapeita, klients kopā ar speciālistu izvirza mērķus un tiecas uz tiem. Speciālists ar dažādām metodēm palīdz cilvēkam izreaģēt un saprast savas jūtas un emocijas. Psihologs vai psihoterapeits nelemj klienta vietā un nedod padomus, tas drīzāk palīdz redzēt situāciju no malas, izprast to un izzināt savu attieksmi pret to. Savukārt, darbs ar speciālistu ļauj klientam pašam nonākt pie kāda lēmuma vai rīcības. Ļoti būtiski ir tas, ka bieži vien psihologs vai psihoterapeits ir vienīgais, kam var izstāstīt visu, kas ir uz sirds, un nesaņemt pārmetumu vai padomus.
Vērsties pēc palīdzības ir normāli. Nevienam mums nav instrukcijas, kā ir jādzīvo un kā ir jārīkojas kādā situācijā, un nebūs. Katra pieredze ir unikāla, un tāpēc padomi no apkārtējiem bieži vien strādā tikai kādam konkrētam cilvēkam, nevis visiem apkārt. Darbs ar psihologu vai psihoterapeitu ir pašizaugsme un problēmu risināšana, kas paver jaunas iespējas un ļauj mums plašāk paskatīties uz savu dzīvi.

Piesakies vizītei pie Līnas Milaševičas

+371 25436295
+371 67294911

info@rietumuklinika.lv

KONTAKTI