Klīniskais psihologs
Miegs ir vienīgā un visefektīvākā darbība, kuru mēs varam veikt, lai katru dienu regulēt smadzeņu darbību. Miegs ir dabisks process, kurš ļauj atpūsties gan mūsu ķermenim, gan prātam.
Neatkarīgi no tā, vai jūs to uzskatāt par laika izšķiešanu vai arī tā ir jūsu mīļākā lieta pasaulē, miegs galu galā uzvar mūs visus. Mēs pavadām miega trešdaļu no dzīves, bet toties nezaudējam šo laiku velti.
Guļam, lai gūtu daudz labumu veselībai. Miegs palīdz mūsu smadzenēm uzlabot milzum daudz funkciju, tai skaitās iespēju mācīties, atcerēties, nonākt līdz loģiskie secinājumiem un darīt izvēli. Kalpojot mūsu psiholoģiskajai veselībai, miegs pārrestartē nervu ķēdes, kuras atbild par mūsu emocijām, ļaujot mums mierīgi stāties pretī nākamās dienas sociālajiem un psiholoģiskajiem izaicinājumiem.
Kāpēc mēs guļam
Vēl pirms piecdesmit gadiem daudzi domāja, ka miegs ir bezjēdzīgs. Tagad šis uzskats ir mainījies. Tikai 1930. gadā psihologi sāka izmantot elektroencefogrammas, kas ir mēri, kas piestiprināti dažādās vietās uz skalpa. Kad zinātnieki reģistrēja smadzeņu darbību miega laikā, tik atklāts, ka smadzenes ir ārkārtīgi aktīvas, kamēr mēs guļam, pat domājot, ka ķermenis ir kluss. Nesenie sasniegumi neirozinātnē ir devuši atklājumu, ka pietiekams miegs ir neaizstājams gan psihiskajai, gan garīgajai labklājībai – tāpat kā miega laikā ķermenim un smadzenēm ir iespēja veikt savas galvenās funkcijas.
Miega funkcijas
Ir skaidrs, ka miegs ir nepieciešams, lai uzlabot un uzturēt mūsu fizisko veselību labākā stāvoklī. Miegā laikā atjaunojas vairākas no tā atkarīgas smadzeņu funkcijas. Un katra miega fāze piedāvā smadzenēm dažādas priekšrocības. Tādā veidā neviens no miega veidiem nav kaut kādā veidā izdevīgāks, nekā cits. Jebkura no šiem miega veidu zaudēšana izraisa smadzeņu bojājumus.
Miega ilgums
Nepietiekams miegs
Gadījumā, ja mums pietrūkst laika darbam vai mācībām un mēs paņemam to uz miega rēķina, tā nav pareiza stratēģija. Cilvēks, kurš nepietiekami guļ, netikai kaitē savai veselībai. Tas arī sāk lēnāk domāt, sliktāk reaģēt, pieņem vairāk nepārdomātu lēmumu. Un galu galā paspēt nevis vairāk, bet daudz mazāk. Saskaņā ar labākajiem pētījumiem lielākajai daļai pieaugušo katru nakti ir vajadzīgas apmēram astoņas stundas miega, lai nodrošinātu optimālu fizisko un emocionālo labsajūtu. Diemžēl vidējai cilvēki guļ (dati par Lielbritānijas iedzīvotājiem) tikai 6,3 stundas. Tāpēc lielākā daļa no mums pastāvīgi cieš no miega trūkuma. Tāpēc lielākā daļa iedzīvotāju katru dienu uzņem kofeīnu vai citus simulantus: tas palīdz maskēt satriecošu miega deficītu.
Kofeīns
Ja vēlu vakarā, jūs dzerat kafiju, mēģinot uzmundrināties, jūs ir jābūt gataviem nepatīkamā sekām, kad jūsu aknas sāks izvadīt kofeīnu no organisma. To var salīdzināt ar to kā rotaļu robotam beidzas baterijas, tā pat arī jūsu enerģijas līmenis strauji krīt. Jums paliek grūti strādāt un koncentrēties, un atkal pārņem spēcīgs miegainības vilnis.
Visu laiku kamēr kofeīns cirkulē organismā, ķīmiskā viela, kura izsauc miegainu stāvokli (adenozīns), ko bloķē kofeīns, tomēr turpina uzkrāties. Tajā pašā laikā smadzenes nezina par adenozīna, kurš stimulē miegu, uzliesmojumu. Bet laikā, kad aknas izjauc kofeīna barjeru, organisms saņem strauju atbildes reakciju – jūs izjūtat to pašu neciešamo miegainību, kuru izjutāt pirms dažām stundām, un papildus sāk izdalīties adenozīns, kurš gaidīja kofeīna pazušanu. Tas izsauc vēl lielāku miegainības vilni, un, lai neaizmigt, jums būs nepieciešams vēl lielāks daudzums kofeīna – kas, jau pietuvina jūs atkarībai. Un tā tas turpinās pa jaunu uz apli. Kofeīnu var salīdzināt ar ātro kredītu – jūs saņemat enerģiju uz kādu laiku, bet vēlāk nāksies atgriezt vēl vairāk.
Lai izpētīt jautājumu, vai jūs pietiekami guļat, ir jāuzdod sev divus vienkāršus jautājumus: Vai pamodoties no rīta, jūs varat atkal aizmigt 9 vai 10 no rīta? (ja atbilde ir jā, tad visticamāk, var spriest par miega trūkumu) Vai jūs varat ar pilnu spēku strādāt, nemēģinot iegūt enerģiju no kofeīna, vismaz līdz pēcpusdienai? (ja atbilde ir nē, tad visticamāk jūs mēģināt “ārstēt ” miega deficītu).
Tā kā miegs ir ļoti svarīgs mūsu labsajūtai, pietiek tikai ar dažām negulētām naktīm pirms sākas nelabvēlīgas sekas – atmiņa un koncentrēšanās spējas samazinās, garastāvoklis kļūst nestabils, spriedumi kļūs neloģiski, reakcijas laiks ir lēns, koordinācija pasliktinās; enerģija strauji samazinās, un imūnsistēmas darbība samazinās.
Ilgstoša miega zuduma rezultātā rodas vēl briesmīgākas sekas. Ķermenis burtiski pārstāj darboties, un mēs sākam izjust miega deficītu kā fiziski sāpīgu. Tāpēc apzināta miega atņemšana kādam tagad tiek uzskatīta par spīdzināšanas veidu, un tas ir pamatoti.
Pārāk ilgs miegs
Ja miegs ir tik svarīgs, lai smadzenes pareizi funkcionētu, ir loģiski, ka tam vajadzētu palielināt smadzeņu ieguvumus, cenšoties iegūt pēc iespējas vairāk. Toties jābūt piesardzīgam, jo pārāk ilga gulēšana arī mēdz kaitēt veselībai
Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka cilvēkiem, kuri regulāri guļ ilgāk par astoņām stundām, ir paaugstināts sliktas garīgās un fiziskās veselības risks un lielāks priekšlaicīgas nāves risks.
Dažas norādes izriet no fakta, ka gan pārāk daudz, gan pārāk maz miega ir saistīti ar iekaisumu, kas ir daļa no imūnās atbildes reakcijas, kas prognozē visu, sākot no depresijas līdz diabētam un sirds slimībām.
Svarīgi ņemt vērā, ka nepietiekama gulēšana vai pārāk ilga gulēšana, aizmigšanas problēmas, mēdz būt saistītas ar depresijas vai trauksmes simptomiem.
Nepietiekama gulēšana, domāšana un darba spējas
Daudzi ir pārliecināti, ka guļ mazāk nekā vajadzētu, bet toties vienalga jūtas labi, bet tomēr ir pierādījumi, ka ilgtermiņā tam ir sekas.
Viens no eksperimentiem parādīja, ka ir izteiktas izmaiņas cilvēkiem, kuri eksperimenta dēļ gulēja pa 6 stundām dienā. Pēc desmit dienām viņu stāvoklis atgādināja cilvēku, kurš negulēju veselu nakti.
Ilgtermiņā šāds miega trūkums, samazina darbaspējas un uztveri par savu enerģiju. Esot hroniskajā miega trūkuma stāvoklī vairākus mēnešus vai gadus, cilvēks pielāgojas pie tā, ka viņa stāvoklis pasliktinās, darbaspējas samazinās, uzmanība pasliktinās un enerģijas rezerves pazūd. Šie samazinātie rādītāji tagad cilvēkam kļūst par normu. Cilvēki nav spējīgi apzināties cik ļoti sistemātiskā neizgulēšanas ietekmē uz viņu domāšanas spējām un fizisko veselību.
Desmit dienas guļot septiņas stundas bojā smadzeņu darbību tādā pašā mērā kā viena diennakts nomodā. Un pat trīs naktis atjaunojoša miega (vairāk nekā nedēļas nogalē varat iegūt) nav pietiekami, lai pēc nedēļas miega trūkuma paaugstinātu darbaspēju līdz normālam līmenim. jāatceras, ka cilvēka prāts nav spējīgs pats noteikt miega trūkuma pakāpi.
Miega traucējumu cēloņi varbūt ļoti dažādi, sākot no fizioloģiskām kaitēm, kas ietekmē to, piemēram, kaut kādas slimības, traucējošas sāpes, kādu medikamentu lietošana. Miega traucējumus arī var provocēt ilgstošs stress vai regulāra pārslodze un izmainīts diennakts ritms. Miegu var ietekmēt arī vide apkārt – trokšņi, nepiemērota telpa gulēšanai, kā arī uzmundrinošu vielu pārmērīga lietošana. Un beidzot miegu, galvenokārt, ietekmē mentālā veselība (depresija, trauksme, u.t.t.) un emocionālās grūtības. Pievērs uzmanību savai ikdienai un izvērtē vai tas nevar ietekmēt tavu miegu.
Padomā par iespējamiem cēloņiem miega traucējumiem un vērsies pie speciālista – ģimenes ārsta, kurš palīdzēs atrast cēloņus un konkrētu ārstu, kurš varēs palīdzēt vai psihologa un psihoterapeita, ja miega traucējumi var būt saistīti ar emocionālām grūtībām.
Piesakies vizītei pie Līnas Milaševičas
+371 25436295
+371 67294911
info@rietumuklinika.lv
Pirmdiena - Piektdiena
10:00 - 20:00
Pēc iepriekšēja pieraksta
Sestdiena - Svētdiena
Brīvs
SIA “Dairiten”
Pērnavas iela 10
Rīga, LV - 1012
Ārst. iestādes kods: 010001885